Man vienmēr ir patikusi daba un vilinājusi ar savu krāšņumu un tās cikliskumu. Jau kopš bērnības ir bijusi vēlme rušināties pa zemi un radīt ko skaistu.

Tieši tāpēc tikai likumsakarīgi, ka šī radīšana man ir klātesoša arī šodien. Es varu stādīt un pārstādīt un plānot, kā būtu skaistāk un kur labāk. Tas attiecas gan uz puķēm telpās, gan arī ārā. Tiklīdz jau gaisā jūtams pavasaris, tā steigšus jāsazemējas un sezona atklāta.

Šis radīšanas process ir tas, kas manī rada mieru un harmoniju. Tas palīdz man sākārtoties un paiet malā no ikdienas steigas. Tas piepilda mani ar enerģiju un gaidām - kas sanāks no tā visa, ko esmu radījusi.

Man patīk arī garas pastaigas dabā - mežā. Tas ir vēl viens mirkļu kopums, kurā atjaunojos, bagātinos, gūstu mieru un harmoniju.

Daba ir tik brīnumaina, sajūtu, izjūtu un krāsu pilna .... ir jaizjūt un jābauda šie pasakainie mirkļi...

Šobrīd man ir gan dārzs telpās, gan arī pie mājas Pilsētvidē un tas man rada prieku un labsajūtu.